Čada kļūs par pirmo no Āfrikas huntas vadītajām valstīm, kas pirmdienas prezidenta balsojumā pāries uz demokrātisku varu.
Tas beigs trīs gadus ilgušo pāreju, kas tika noteikta pēc ilggadējā līdera Idrisa Debija Itno pēkšņās nāves, cīnoties pret nemierniekiem.
Taču, tā kā viņa dēls un pēctecis ģenerālis Mahamats Debijs ir viens no favorītiem uz uzvaru, valda skepse par to, vai tas nesīs pārmaiņas.
Premjerministrs Succès Masra ir starp viņa deviņiem pretiniekiem un tiek uzskatīts par viņa lielāko sāncensi.
Desmit citiem politiķiem, kuri bija cerējuši kandidēt, tostarp divām ievērojamām personībām Nasūram Ibrahimam Negijam Kursami un Rahisam Ahmatam Saleham, Konstitucionālā padome liedza “pārkāpumu” dēļ. Piemēram, Kursami kungs tika apsūdzēts par viltošanu.
Taču daži ir iebilduši, ka lēmums izslēgt atsevišķas personas bija politiski motivēts.
Vēl vienu potenciālo pretinieku Jaju Dillo drošības spēki nogalināja februārī, vadot uzbrukumu Nacionālajai drošības aģentūrai galvaspilsētā Ndžamenā.
Aktīvisti aicinājuši boikotēt vēlēšanas, ko viņi sauca par viltību, lai Debiju dinastijai piešķirtu demokrātiskas leģitimitātes šķietamību.
Daudzi joprojām atrodas trimdā pēc nāvējošām represijām pret oponentiem pēc protestiem 2022. gada oktobrī.
Neskatoties uz to, Čadas vēlēšanas ir pagrieziena punkts Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valstīm, kuras ir nokļuvušas militārās varas pakļautībā kopš apvērsumu viļņa sākuma 2020. gadā.
Tas var kalpot par paraugu huntām, kuras cenšas saglabāt politisko ietekmi pēc pirmās neleģitīmas nākšanas pie varas.
Naftas eksportētājvalstī, kurā dzīvo gandrīz 18 miljoni cilvēku, kopš neatkarības atgūšanas no Francijas 1960. gadā nav bijusi brīva un godīga varas nodošana.
Idriss Debijs gāza Hissēnu Habrē 1990. gadā un palika vadībā turpmākās trīs desmitgades līdz savai nāvei kaujas laukā 2021. gada aprīlī 68 gadu vecumā.
Viņa dēls, kuram tagad ir 40 gadu, pārņēma to, ko pretinieki raksturoja kā konstitucionālu apvērsumu, un sākotnēji solīja palikt pagaidu vadītāja amatā tikai 18 mēnešus, kas vēlāk tika pagarināts. Viņš arī sacīja, ka nekandidēs uz prezidenta amatu.
Ģenerālis Debijs ir mēģinājis kliedēt bažas, ka viņš ir daļa no dinastijas.
“Ja ievēlēs, es nostrādāšu savu piecu gadu termiņu, un mana termiņa beigās par mani būs jāspriež cilvēkiem. Kas attiecas uz dinastiju, mūsu konstitūcija ir ļoti skaidra – kandidāts nevar piedalīties vēlēšanās vairāk kā divus termiņus pēc kārtas,” viņš sacīja televīzijas kanālam France 24.
Masru, arī 40 gadus, ģenerālis Debijs iecēla premjerministra amatā janvārī pēc tam, kad tika panākta vienošanās, lai novērstu 2022. gada oktobra protestu radītās politiskās nesaskaņas.
Daži ekonomistu apsūdz opozīcijas nodevībā, taču viņš ir noraidījis baumas par slepenu varas dalīšanas darījumu ar ģenerāli Debi pēc vēlēšanām.
Viņš ir aicinājis čadiešus balsot par viņu, lai izbeigtu sešus gadu desmitus ilgušās “tumšības” un “tumsas”.
Cilvēki izmisīgi vēlas pārmaiņas Čadā, saka BBC vadītājs Pols Njie Ndžamenā.
Bet, runājot par balsojumu, ir gan cerības, gan izmisums, viņš piebilst.
Cer, ka šis balsojums, kurš jebkad uzvarēs, var uzsākt jaunu jaunas vadības ēru valstī, taču izmisums, tāpat kā pēdējo trīs gadu desmitu laikā, daudziem valstī ir kļuvis grūtāks.
Papildu ziņojumi no BBC monitoringa.
Vairāk BBC stāstu par Čadu:
attēla avots, Getty Images/BBC
