ANO Drošības padome pieņem Gazas pamiera priekšlikumu, ko izstrādājusi ASV | Huepaintco

ANO Drošības padome pieņem Gazas pamiera priekšlikumu, ko izstrādājusi ASV

ANO Drošības padome pieņēma lēmumu ASV vienošanos par pamieru, kuras mērķis ir izbeigt astoņus mēnešus ilgušās asiņainās kaujas starp Izraēlu un Hamas Gazā.

Rezolūcijas projekts, ko prezidents Džo Baidens atbalstīja, tika pabeigts svētdien pēc gandrīz nedēļu ilgām sarunām starp 15 deputātu padomes locekļiem.

Lai rezolūciju pieņemtu, bija nepieciešamas vismaz deviņas balsis “par” un neviena veto tiesības no valstīm, kurām ir tiesības nosūtīt pamiera priekšlikumu atpakaļ uz izstrādes padomes – ASV, Francijas, Lielbritānijas, Ķīnas vai Krievijas.

Ķīna neko nedarīja, lai to bloķētu, un Krievija atturējās.

“Šodien mēs balsojām par mieru,” sacīja ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda.

Martā Ķīna un Krievija uzlika veto Gazas pamiera rezolūcijai, paziņojot, ka tā dos Izraēlai zaļo gaismu uzbrukumam Rafas pilsētai. Pirms tam tieši ASV uzlika veto trīs rezolūciju projektiem, no kuriem divi būtu aicinājuši nekavējoties pārtraukt uguni.

Baidens 31.maijā paziņoja, ka Izraēla ir ierosinājusi trīsdaļīgu plānu, kas galu galā novedīs pie pastāvīga pamiera Gazā, kā arī visu ķīlnieku atbrīvošanas, kas tur tika turēti kopš 7.oktobra, kad Hamas sāka asiņainu negaidītu uzbrukumu Izraēlai.

Kopš tā laika Izraēlas spēki ir nogalinājuši vairāk nekā 36 000 palestīniešu, tostarp tūkstošiem sieviešu un bērnu, liecina Gazas veselības aizsardzības iestādes.

ASV misijas ANO pārstāvis Neits Evanss svētdien sacīja, ka Drošības padomei ir svarīgi izdarīt spiedienu uz Hamas, lai tā piekristu priekšlikumam, ko Izraēla ir pieņēmusi.

“Izraēla ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un Drošības padomei ir iespēja runāt vienā balsī un aicināt Hamas rīkoties tāpat,” viņš sacīja.

Taču jau ir pazīmes, kas liecina, ka Izraēla, iespējams, nepiekritīs šim priekšlikumam.

Dramatiskā četru ķīlnieku glābšana sestdien nostiprināja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu apņemšanos turpināt iebrukumu Gazā, nevis pieņemt pamieru, svētdien telekanālam NBC News sacīja Baidena administrācijas augsta ranga amatpersona.

Savukārt “Hamas” izplatīja paziņojumu, kurā daļēji teikts, ka “atzinīgi vērtē to, kas bija iekļauts un apstiprināts Drošības padomes rezolūcijā par pastāvīgu pamieru Gazā”.

Bija bažas, ka Izraēlas glābšanas reida rezultātā gāja bojā tik daudz palestīniešu civiliedzīvotāju Hamas militārais vadītājs Jahja Sinvars, kurš ir iestājies pret jebkādu vienošanos ar Izraēlu, neskatoties uz Kataras un Ēģiptes intensīvo spiedienu panākt vienošanos, iestāsies vēl stingrāk pret jauno pamiera priekšlikumu.

Arī Eiropas Savienība atzinīgi novērtēja balsojumu. “Mēs aicinām abas puses pieņemt un īstenot trīs fāzu priekšlikumu,” teikts ES paziņojumā.

Lēmuma pirmais posms, saskaņā ar ANOcenšoties panākt “tūlītēju, pilnīgu un pilnīgu pamieru ar ķīlnieku, tostarp sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku un ievainoto atbrīvošanu, dažu nogalināto ķīlnieku mirstīgo atlieku atgriešanu un palestīniešu ieslodzīto apmaiņu”.

Tas arī aicina atsaukt Izraēlas spēkus no “apdzīvotām vietām” Gazā, atgriezties palestīniešiem savās mājās un “drošu un efektīvu” humānās palīdzības sadali.

Otrais posms ietver pastāvīgu karadarbības izbeigšanu “apmaiņā pret visu pārējo ķīlnieku atbrīvošanu, kas joprojām atrodas Gazā, un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas”.

Trešais posms iezīmētu “liela daudzgadu Gazas atjaunošanas plāna” sākumu, un pēdējās paliekas no jebkura mirušā ķīlnieka, kas joprojām atrodas Gazā. atgriezās Izraēlā.

“Pamiers turpināsies tik ilgi, kamēr turpināsies sarunas,” un Drošības padome noraida “jebkurus mēģinājumus veikt demogrāfiskas vai teritoriālas pārmaiņas Gazā”.

Tieši tajā laikā, kad Drošības padome pirmdien sāka balsošanu, ārlietu ministrs Antonijs Blinkens ieradās Izraēlā, lai cita starpā tiktos ar atvaļināto ģenerāli Beniju Gancu.

Izraēlas kara kabineta centriski noskaņotais Gancs svētdien atkāpās no amata pēc Netanjahu apsūdzēšanas pārprata karu un atteicās vienoties par to, kas notiks ar Gazu pēc karadarbības beigām.

Baidena administrācija bija mēģinājusi pārliecināt Gancu palikt valdībā, jo viņa aiziešana liktu Netanjahu vairāk paļauties uz viņa koalīcijas galēji labējiem locekļiem, kuri iebilst pret jebkādu pamieru ar Hamas.

Pirms aizbraukšanas Blinkens preses konferencē Kairā žurnālistiem sacīja, ka izraēliešiem ir jāizlemj, kurš sēdīsies viņu valdībā. Taču, viņš piebilda, ja Gazā nebūs pamiera, varētu izpausties trīs scenāriji – visi slikti.

“Vai nu Izraēlai būtu jāpaliek, kas (tā) saka, ka tā nevēlas, un mēs uzskatām, ka tā nedrīkst, un mēs paliksim turēt somu Gazā,” sacīja Blinkens.

Otrkārt, tas var novest pie “lielāka sacelšanās”, kas turpināsies gadiem ilgi, viņš teica.

Visbeidzot, Blinkens sacīja: “Ja nav plāna, tas nozīmē, ka Hamas atgriezīsies vai mums ir pilnīgs vakuums, un jums vienkārši ir haoss, nelikumības, noziedzība, džihādistu grupējumi utt.”.

Izraēla saka, ka 7.oktobrī Hamas nogalināja vairāk nekā 1200 cilvēku un vairāk nekā 250 saņēma par ķīlniekiem. Tiek uzskatīts, ka Gazā joprojām ir iesprostoti vairāk nekā 100 ķīlnieku, tostarp pieci amerikāņi: Edans Aleksandrs, Sagujs Dekels-Čens, Heršs Goldbergs-Polins, Omers Neitra un Kīts Zīgels.


Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *